Esi modrs – nekļūsti par krāpnieku upuri!

Mēs dzīvojam ļoti atvērtā pasaulē. Tas, protams, ir ērti – darījumus var kārtot attālināti un, lai samaksātu rēķinus, nav jāstāv rindās. Tomēr atceries – ērtībām diemžēl ir arī ēnas puse. Nereti cilvēki savus datus nesargā kā nākas, un tas ļauj uzplaukt krāpniecībai. Uzzini, kādi ir populārākie krāpniecības veidi un kā sevi pasargāt!

27/10/2020

Krāpniecības veidi

Brīdinām, ka šobrīd aktīvi uzdarbojas krāpnieki, kuri ar viltu iegūst uzticību un izkrāpj naudu! Rūpējoties par Tavu drošību, lūdzam nesniegt ziņas par saviem personas datiem un piekļuves banku kontiem nezināmām personām. Nekļūsti par krāpnieciskas shēmas upuri!

Pikšķerēšana

Pikšķerēšana ir neapdomīgu lietotāju aizvilināšana uz tīmekļa vietnēm, kas atdarina reālu organizāciju mājas lapas. Šādas darbības mērķis ir iegūt upura paroles, bankas karšu informāciju vai citas tamlīdzīgas ziņas, ar kuru palīdzību krāpnieks varētu gūt sev labumu.

Pikšķerētāji saviem upuriem parasti nosūta e-pastu šķietami drošas organizācijas vārdā. Tā var būt valsts iestāde vai valstiskā mērogā zināmi, uzticami uzņēmumi. Tomēr tā ir tikai čaula, aiz kuras slēpjas kas bīstams un noteikti neuzticams.

Nosūtītajā e-pastā parasti ir kāda saite uz mājas lapu, kurā jānorāda privāta informācija (personas dati, piekļuves paroles u.tml.). E-pasts ir nosūtīts, un nākamais brīdis ir kritisks: vai noskatītā “zivs” uzķersies uz āķa? Krāpniekam nekas vairs nav jādara. Tikai pacietīgi jāgaida, kad kāds no upuriem būs gana paviršs un ar vieglu roku atdos vissvarīgāko informāciju par sevi.

Apvārdošana

Apvārdošana no krāpnieka prasa daudz personiskāku pieeju savam upurim. Šajā shēmā nelīdzēs viens e-pasts, kas nosūtīts simtiem saņēmēju. Apvārdošana pārsvarā ir orientēta uz konkrētu personu, un krāpnieki labi pārzina cilvēka psiholoģiju.

Saziņai biežāk tiek izmantots telefons, lai upurim atvēlētu mazāk laika informācijas apstrādei un izvērtēšanai. Bet tikpat labi tas var būt vilinošs piedāvājums sociālajos tīklos. Sasteigtiem lēmumiem bieži vien ir nevēlamākās sekas. Apvārdošanai var būt tik daudz veidu, cik vien cilvēks spēj iztēloties. Lūk, daži piemēri.

  • Zvana laikā krāpnieki var uzdoties par bankas pārstāvi un apgalvot, ka upura naudas līdzekļi ir apdraudēti un tie jāpārskaita uz citu kontu. Pēc tam tiek pieprasīta nepieciešamā informācija, lai to “ātri un droši” izdarītu attālināti.
  • Nereti upuri apgalvo, ka ir saņēmuši zvanu no “brokera”, kas piedāvājis iesaistīties ļoti izdevīgās investīcijās un mudinājis cilvēku paņemt kredītu. Atceries – par brīvu ir tikai siers peļu slazdā!
  • Lai cik necilvēcīgi tas būtu, krāpnieki nekautrējas izdomāt dramatiskus dzīvesstāstus, lai aicinātu cilvēkus ziedot naudu vai noformēt kredītu viņu vajadzībām.

Kā sevi pasargāt?

Krāpniecība nudien ir biedējoša. Tomēr, ja būsi apdomīgs un vērīgs, pasargāt sevi nemaz nav tik grūti. Ņem vērā zemāk minētos ieteikumus un nekļūsti par krāpnieku upuri!

  • Pārliecinies par mājas lapas drošību. Pārbaudi, vai pirms interneta adreses ir burtu salikums “https://” un vai pārlūkprogrammas loga kreisajā pusē ir atslēdziņa, kas norāda uz drošu savienojumu. Vērīgi pārbaudi, vai mājas lapas adresē netrūkst kāda burta.
  • Neievadi nekādu informāciju mājas lapā, kas nav droša vai kuras saiti Tev sūtījusi nezināma persona.
  • Nesniedz nekādu sensitīvu informāciju par sevi telefoniski vai elektroniski.
  • Ja rodas aizdomas, pirms jebkuru darbību veikšanas sazinies ar iesaistīto uzņēmumu vai organizāciju, izmantojot kontaktinformāciju no oficiālās mājas lapas.
  • Aizņemies naudu tikai no uzticamām bankām vai licencētiem nebanku kredītdevējiem.

 

Moneza aicina! Pārliecinies, vai Tavu lēmumu par aizņēmumu nav ietekmējušas citas personas. Nedod piekļuvi saviem personas datiem vai bankas kontam citām personām. Neizpildi citu personu lūgumus, kā arī nenoformē aizņēmumu svešu personu vajadzībām. Esi vērīgs un neļauj sevi iesaistīt krāpnieciskā shēmā!